EN in English

Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture

Projekta nosaukums: Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture

Pētniecības pieteikuma numurs: 1.1.1.2./VIAA/3/19/430

Projekta īstenotāja: Zita Kārkla

Projekta īstenošanas vieta: Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048

Pētniecības kategorija: fundamentālie pētījumi

Projekta veids: ar saimniecisko darbību nesaistīts

Zinātnes nozare (OECD): 6.2. Humanitārās zinātnes-Valodas un literatūra

Projekta īstenošanas ilgums: 1.01.2020.– 31.12.2022.

Projekta izmaksas: 133 805,88 EUR, no tām 113,734.98 EUR – ERAF finansējums

Atslēgvārdi: literatūrzinātne, sieviešu rakstniecības vēsture, feminisma un dzimtes teorijas, sieviešu studijas, rakstnieces, sievietes ķermenis, digitālās humanitārās zinātnes.

Projekta mērķi:

(1) pilnveidot pēcdoktorantes zinātniskās kompetences starpdisciplināru pētījumu veikšanai literatūrzinātnes, feminisma un dzimtes teoriju izpētes jomā; apgūt un izmantot digitālo humanitāro zinātņu metodes un pieejas literāru tekstu analīzē;

(2) izveidot reprezentatīvu digitālu rakstnieču prozas tekstu korpusu, kas būtu izmantojams tālākajā pētniecībā;

(3) izstrādāt digitālus rakstnieču personu šķirkļus, kas būtu izmantojami tālākai pētniecībai;

(4) radīt jaunas akadēmiskas zināšanas par latviešu sieviešu rakstniecību no 19. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam, bagātinot literatūras un kultūras pētniecību.

Projekta rezultāti:

(1) Paplašinātas zināšanas feminisma un dzimtes teorijās, iegūtas zināšanas digitālo humanitāro zinātņu rīku un metožu izmantošanā literāru tekstu pētniecībai, intensificēta starptautiskā sadarbība.

(2) Izveidots un tālākai izmantošanai sagatavots rakstnieču tekstu korpuss; izveidoti digitāli rakstnieču biogrāfiju šķirkļi; izveidotas rakstnieču biogrāfiju un literāro darbu kartes.

(3) Izstrādāti un publicēšanai iesniegti raksti (trīs zinātniski raksti; trīs populārzinātniski raksti), projekta rezultāti prezentētikonferencēs (sešas starptautiskas konferences).

Projektu līdzfinansē: Eiropas Reģionālās attīstības fonds darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākums "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts".

Zitas Kārklas pētījuma blogs



Pēcdoktorantūras pieteikuma "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" pirmā ceturkšņa pārskats (01.01.2020.–31.03.2020.)

Pētījuma pirmajā posmā veiktas padziļinātas teorētiskās literatūras studijas, aptverot feminisma un dzimtes teorijas, kultūras studijas, literatūras vēstures un digitālo humanitāro zinātņu studijas.

Uzsākta digitalizēta latviešu rakstnieču prozas tekstu korpusa izveide, kas tiks izmantots, lai radītu analītisku un zinātniski pamatotu skatījumu uz sieviešu devumu literatūrā, plaši izmantoto tuvlasījuma metodi (close reading) apvienojot ar digitālo humanitāro zinātņu metodēm jeb tāllasījumu (distant reading). Pirmajā ceturksnī digitalizēti maz zināmu rakstnieču maz zināmi teksti (mērķis: aizpildīt "tukšumus" literatūras vēsturē) – Marijas Valdemāres–Medinskas periodikā publicētais stāsts "Sērdienīte", Minnas Freimanes ceļojumu aprakstu grāmata "Par piemiņu", Annas Rūmanes–Ķeniņas periodikā publicētie ceļojumu apraksti "Iz Dienvidiem" (Procesija; Dzīvot gribas; Garāmejot; Jūras spēkā; Kā dienvidu priedīte mira; Saulei noejot).

Uzsākta rakstnieču biogrāfiju, darbu un recepcijas literatūrkritikā padziļināta izpēte, gan pievēršoties atsevišķām rakstniecēm (Anna Rūmane–Ķeniņa, Minna Freimane, Marija Valdemāre–Medinska u.c.), gan pētot latviešu sieviešu rakstniecības procesu (un tradīciju) plašākā vēstures periodā kopumā (uzsākta latviešu rakstnieču pārstāvniecības dažādās literatūras vēsturēs versijās, no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām, pētīšana).

Konferences "Mākslinieces sievietes Baltijas un Ziemeļvalstu muzejos" (Women Artists in Baltic and Nordic Museums) apmeklēšana (Tallina, Igaunija, 6.03.2020), lai iepazītos ar jaunākajiem pētījumiem un pieejām, kas tiek izmantotas, analizējot sieviešu pārstāvniecību Baltijas un Ziemeļvalstu mākslā, kas sasaucas ar pētījuma "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture" tēmu – sieviešu pārstāvniecība kultūrā.


Otrā ceturkšņa pārskats (1.4.2020.–30.06.2020.)

Projekta otrajā ceturksnī turpināts darbs pie rakstnieču tekstu korpusa izveides, iekļaujot tajā Tirzmalietes, Ivandes Kaijas, Lūcijas Zamaičas, Mirdzas Bendrupes, Hildas Vīkas un Ilonas Leimanes tekstus.

Turpināts arī darbs pie rakstnieču biogrāfiju un recepcijas izpētes; rakstnieču biogrāfisko šķirkļu un biogrāfisko karšu papildināšanas un veidošanas: Birznieku Latiņa, Tirzmaliete, Zemgaliešu Biruta, Ivande Kaija, Austra Ozoliņa–Krauze, Alija Baumane, Lūcija Zamaiča, Hilda Vīka.

Sagatavots populārzinātnisks raksts par pirmo ceļojumu aprakstu autori Minnu Freimani – "Robežu šķērsošana: Minnas Freimanes ceļojumu apraksti "Par piemiņu" (1884)".

Sagatavots un publicēts bloga ieraksts "Mans prāts bij līksms, līdz putniņam, kas visu citu aizmirsdams paceļas dziedādams padebešos. Ceļotāja Minna Freimane"

Sagatavots bloga ieraksts "Ceļotājas temperaments: Annas Rūmanes–Ķeniņas ceļojumu pieraksti".

Turpinātas teorētiskās literatūras padziļinātas studijas, koncentrējoties uz dzimtes un feminisma teorijām.


Trešā ceturkšņa pārskats (1.7.2020.–30.09.2020.)

Projekta trešajā ceturksnī turpināts darbs pie rakstnieču biogrāfiju un recepcijas izpētes; rakstnieču biogrāfisko šķirkļu un biogrāfisko karšu veidošanas un papildināšanas: Ilona Leimane, Anna Brodele.

Turpināts arī darbs pie rakstnieču tekstu korpusa izveides, iekļaujot tajā Birznieku Latiņas un Zemgaliešu Birutas periodikā publicētos prozas tekstus, kā arī Annas Brigaderes, Angelikas Gailītes, Alijas Baumanes un Aīdas Niedras stāstus.

Turpinātas padziļinātas teorētiskās literatūras studijas, koncentrējoties uz dzimtes un feminisma teorijām.

Dalība LLMC vasaras skolā "Negotiating Gender in the Baltics and Eastern Europe" (31.07.–5.08. Kuldīga). Vasaras skolas mērķis – dzimtes dēļ mākslas vēsturē marginalizētie un noklusēto stāstu pārskatīšana; solidaritātes un emancipācijas jautājumi Baltijas un Austrumeiropas reģionā šodien. Aplūkotie jautājumi: Kādi sociāli un vēsturiski apstākļi ir ietekmējuši sieviešu vietu un lomu publiskajā telpā mūsu reģionā? Kā māksla var kļūt par politisku praksi un mainīt iesīkstējušās politiskās un sociālās struktūras dzimumu kontekstā? Kā mēs varam veidot alternatīvu nākotni, pārskatot pagātni un no jauna interpretējot arhīvus? Lektori: Redi Koobak (Bergenas Universitāte), Bart Pushaw (Kopenhāgenas Universitāte), Jana Kukaine (Latvijas Mākslas akadēmija), Jaana Kokko (Helsinku Mākslas akadēmija), u.c.

Iepazīšanās ar digitālo rīku pielietojumu literatūrzinātnē: dalība vebinārā CLARIN Café III: CLARIN (Common Language Resources and Technology Infrastructure) literatūrzinātniekiem (8.07.2020). Semināra mērķis: iepazīstināt literatūrzinātniekus ar digitālajām metodēm un CLARIN piedāvāto rīku izmantošanas iespējām un veiksmīgiem piemēriem. Tēmas: Korpusa izveide. KORP piemērs (Olga Gerassimenko, Igauņu valodas resursu centrs un Marin Laak, Igaunijas Literatūras muzejs); Teksta anotēšana un "Archilochus" digitālā izdevuma sagatavošana (Beatrise Nava, Boloņas universitāte); Tekstuālā analīze un stilometrija ar WebSty (Joanna Byszuk, Polijas Zinātņu akadēmijas poļu valodas institūts).

Mobilitāte. Komandējuma laikā (16.08.–23.08.2020) Latviešu Centra Minsterē arhīvā un muzejā tika veikts darbs ar Zentas Mauriņas fondu: fonda izpēte, digitalizējamā materiāla atlase, atlasītā materiāla skenēšana un aprakstīšana, lai to izmantotu tālākos pētījumos. Komandējums tika veikts sinerģijā ar Baltijas–Vācijas augstskolas biroja projektu "Latviešu rakstnieki trimdā: Latviešu centra Minsterē dokumentu un fotogrāfiju pētniecība, atlase un digitalizācija".

Publicitāte. Dalība seminārā "Vortāla literatura.lv piecgade" (23.09.2020 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrs), informējot par pēcdoktorantūras projektu "Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture".

Sagatavots un publicēts bloga ieraksts Vēstules no Dienvidkrievijas. Marijas Medinskas–Valdemāres vērojumi.


Ceturtā ceturkšņa pārskats (1.10.2020.–31.12.2020.)

Projekta ceturtajā ceturksnī turpināts darbs pie rakstnieču biogrāfiju un recepcijas izpētes; rakstnieču biogrāfisko šķirkļu un biogrāfisko karšu veidošanas un papildināšanas (Hermīne Zālīte, Marija Pēkšēna, Birznieku Sofija, Paula Līcīte, Marta Grimma).

Pabeigta rakstnieču prozas tekstu korpusa izveide. Korpusā ietverti teksti, kas sarakstīti laika posmā no 1878. līdz 1942. gadam, kopā vairāk nekā 50 vienības. Saskaņā ar autortiesību ierobežojumiem, tekstu korpuss daļēji pieejams arī publiski vortālā literatura.lv.

Turpinātas padziļinātas teorētiskās literatūras studijas, koncentrējoties uz dzimtes un feminisma teorijām.

Publicēts raksts "Robežu šķērsošana: Minnas Freimanes ceļojumu apraksti "Par piemiņu" (1884)". Krājumā "Starp teksta baudu un dzimumdiferences kaislībām. Ausmas Cimdiņas jubilejas krājums." R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2020, 36.–46. lpp. ISBN 9789934185915

Apmeklētie zinātniskie pasākumi: "Digitālās humanitārās zinātnes Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs". Dalība divās darbnīcās: “Hands-On Research Data Management for Humanities” (Annika Rockenberger, University of Oslo Library) un "Intellectual History and the Digital Humanities: Prospects and Challenges" (Benjamin Martin (Uppsala University), Jani Marjanen (University of Helsinki), Ewan Jones (Cambridge University)). Dalība kā konferences referātu klausītājai. (2020. gada 20.–23. oktobris, tiešaistē)

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) rīkotā konference “Jaunākā literatūra Latvijā I”. (2020. gada 22.–23. oktobrī, tiešaistē)

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma pētījumu konference “Personība meklē personību” (2020. gada 26. novembrī, tiešaistē)

Akadēmisko brokastu semināri: "Akadēmiska rakstīšana" (2020. gada 7. oktobrī); "Džordžo Agambens. "Homo Sacer: Suverēnā vara un kailā dzīvība" (2020. gada 16. decembrī)

Publicitāte: dalība zinātniskā un radošā konferencē "Pieredze un redzējumi: dzejniecei Veltai Sniķerei 100" ar priekšlasījumu "Iemiesota subjektivitāte un sievišķā rakstība Veltas Sniķeres dzejoļos krājumā "Trīs autori" (1950)

Sagatavots un publicēts bloga ieraksts: Hermīne Zālīte. Uz Parīzi, uz pasaules izstādi!




Pēdējo reizi labots: 04.01.2021 10:25:51