EN in English

Digitālie resursi, politika un Latvijas mazākumtautību kultūras "redzamība"


Projekta nosaukums: Digitālie resursi, politika un Latvijas mazākumtautību kultūras "redzamība"

Pētniecības pieteikuma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/220

Projekta vienošanās numurs: 1.1.1.2/16/I/001

Projekta īstenotāja: Ieva Tihovska

Projekta īstenošanas vieta: Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1048

Pētniecības kategorija: fundamentālie pētījumi

Projekta veids: ar saimniecisko darbību nesaistīts

Zinātnes nozare (OECD): 6.4, 6.5, 5.8

Projekta īstenošanas ilgums: 17.10.2017.– 16.10.2020.

Projekta izmaksas: EUR 128 844, tostarp ERAF finansējums EUR 109 517

Atslēgvārdi: mazākumtautības, reprezentācija, politika, nacionālā kultūra, folklora, mūzika, digitālās humanitārās zinātnes

Projekta mērķis: radīt akadēmiskas zināšanas par folkloras un mūzikas lomu Latvijas mazākumtautību publiskajā reprezentācijā 20. un 21. gadsimtā, papildinot Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālajā arhīvā publicētās mazākumtautību folkloras kolekcijas ar akadēmisku diskusiju un analizējot, kā šīs kolekcijas ir saistītas ar sabiedrības integrācijas un kultūras politiku dažādos vēstures periodos, kā arī izzinot digitālo resursu un komunikācijas rīku izmantošanas prakses un iespējas.

Šo mērķu sasniegšanai projektā plānota:

1) LFK mazākumtautību folkloras kolekciju tapšanas kontekstu un satura izpēte ar nolūku radīt LFK digitālajā arhīvā publicēto kolekciju skaidrojošu interpretāciju un izdarīt secinājumus par etnopolitikas, kultūrpolitikas un folkloras vākšanas saistību 20. gadsimta gaitā (dokumentu, periodisko izdevumu analīze).

2) Folkloras lietojuma mūsdienu mazākumtautību reprezentācijā dokumentācija un izpēte (lauka pētījums).

3) Mūsdienu mazākumtautību reprezentācijas politikas, resursu un prakšu izpēte (dokumentu izpēte, lauka pētījums).

4) Sabiedrības iesaiste LFK mazākumtautību kolekciju transkribēšanā un lietošanā.

5) Pēcdoktorantes mobilitātes un mācību programmas īstenošana, pilnveidojot pēcdoktorantes kompetences starpdisciplināru pētījumu veikšanai digitālo humanitāro zinātņu un mazākumtautību izpētes jomā.

Projekta rezultāti: Veikts starpdisciplinārs pētījums par mazākumtautību folkloras kolekciju kultūrpolitisko un etnopolitisko kontekstu, par folkloras izpratni un lietojumu mūsdienu mazākumtautību publiskajā reprezentācijā, par mazākumtautību kultūras „redzamību“ Latvijas kultūrainā un par digitālo resursu lomu mazākumtautību publiskās reprezentācijas veidošanā. Izstrādātā fundamentālā pētījuma rezultāti tiks aprobēti starptautiski – konferencēs un zinātniskos rakstos SCI žurnālos – un Latvijas mērogā, veicot dokumentētā materiāla publicēšanas, informēšanas un zināšanu pārneses pasākumus.

Projektu līdzfinansē: Pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/1/16/220;

Projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001;

Pētniecības pieteikumu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.


Pārskats par projekta īstenošanu. 1. ceturksnis

Norit pētījuma pirmais posms, kas veltīts Latviešu folkloras krātuves (LFK) mazākumtautību folkloras vēsturisko, digitalizēto kolekciju izpētei. Viens no pirmajiem uzdevumiem bija esošo pētījumu iepazīšana. Līdz šim mazākumtautību folkloras kolekcijas ir pētījusi folkloriste Māra Vīksna (Vīksna 1995, 2000, 2005, 2017). Ziņas par kolekcijām un ar to saistītajām personām rodamas arī citās publikācijās (Fridrih 1936, 1972, 1980, 2004, Makašina 1979, Infant’jev 2007, Filejs b.g., Ravdin 2004, Saharov 1940, Kovaļčuka b.g. u. c.). Pētījumos par dažādu etnisko grupu vēsturi rodams to kultūras dzīves apskats (Volklovs 1996, Apine 1995, Dribins 2002, Bobe 2006, Stranga 2008, Dribins 2000 u. c.). Šo pētījumu sniegtās faktoloģiskās ziņas ir grods pamats turpmākiem pētījumiem. Tā kā iecerēts aprakstīt kolekciju tapšanas kultūrpolitisko un etnopolitisko kontekstu, tika iepazīta arī literatūra par šīm tēmām (Dribins 2004, Zelmenis 2012, Vaivade 2014), kā arī par LFK vēsturi un darbības politiku (Ambainis 1989, Bula, red. 2014). Sākts darbs arī pie periodikas izpētes. Iepazīta literatūra par Latvijas periodisko izdevumu, tai skaitā mazākumtautību preses vēsturi (Krolls 1931, Dimants 1994, Treijs, red. 1996) un izskatīti visi „Izglītības Ministrijas Mēnešraksta“ numuri, kas sniedz ziņas gan par mazākumtautību folkloras vākšanu, gan par ministrijā skatītajiem mazākumtautību jautājumiem, kas skar galvenokārt izglītības jomu. Sākta arī pašu folkloras kolekciju izpēte – iepazīta Ivana Fridriha Latgales krievu folkloras kolekcija un daļēji arī Sergeja Saharova baltkrievu folkloras kolekcija. Abas kolekcijas iekļaujas izplatītā tālaika folkloras vākšanas modelī – Fridrihs un Saharovs bijuši ne tikai vācēji, bet arī izglītības darbinieki un vākšanas organizatori, iesaistot šajā darbā arī skolniekus, kas veidojuši lielu viņu kolekciju daļu. Fridriha kolekcijas lielāko daļu sastāda častušku teksti, kurus Fridrihs maz publicējis, vairāk izceļot citus folkloras žanrus – garās dziesmas, pasakas u. c. Saharovs savu kolekciju sakārtojis pēc folkloras žanriem – izskatīto kolekciju daļu veido dažādos gadījumos (Ivana Kupalas svētkos, kāzās, kristībās u. c.) dziedātas dziesmas. Veiktais arhīva darbs ietver arī LFK dokumentācijas (sēžu protokolu, sarakstes u. c.) izpēti LFK un Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kas turpināsies arī nākošajā ceturksnī. Mazākumtautības LFK dokumentos minētas reti, tomēr palaikam folkloras vācēji saskārušies ar mazākumtautībām un vaicājuši LFK darbiniekiem, vai un kā labāk pierakstīt viņu (krievu, baltkrievu, ebreju) folkloru. Korespondence rada iespaidu, ka mazākumtautības ir bijušas izteikti „svešie“, „citi“, kuru folkloras vākšana bijusi saistīta ar šaubām un neskaidrībām.

2017. gada 24. oktobrī noritējis pēcdoktorantes organizēts Latvijas romu pētnieku seminārs, 6. decembrī – pēcdoktorantes dalība forumā „Ko nozīmē būt zinātniekam?“. Sagatavots pieteikums Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes mazākumtautību mūzikas pētniecības grupas konferencei Vīnē 2018. gada jūlijā.


Pārskats par projekta īstenošanu. 2. ceturksnis

Projekta īstenošanas 2. ceturksnī galvenais uzdevums bija starpkaru perioda arhīvu dokumentu un periodisko izdevumu izpēte ar mērķi apzināt mazākumtautību diskursu gan Latviešu folkloras krātuves (LFK) politikā un darbībā, gan plašākā latviešu sabiedrībā.

Latvijas Valsts vēstures arhīvā iepazītas LFK lietas Izglītības Ministrijas Pieminekļu valdes fondā (LVVA 1630). Nozīmīgākais izziņas avots bija LFK darbinieku sarakste ar folkloras vācējiem. Tajā apspriesti dažādi ar folkloras vākšanu saistīti jautājumi, tostarp tādi, kas saistīti ar mazākumtautību folkloras vākšanu. Mazākumtautības nav apspriestas bieži, tomēr tuvu 20 sarakstēm ir šim pētījumam saistošas. Visbiežāk folkloras vācēji, sastapdamies ar nelatviešiem, vaicājuši krātuves darbiniekiem, vai pierakstīt arī viņu folkloru. Pārsvarā LFK darbinieki atbild apstiprinoši, tomēr norāda uz latviešu folkloras vākšanas prioritāti un mazākumtautību folkloras vākšanu neatbalsta finansiāli. Atsevišķos gadījumos tieši LFK darbinieki ir tie, kas pierobežu multietniskajos reģionos mudina vākt cittautu folkloru, galvenokārt salīdzinošās pētniecības nolūkā. Tomēr kopumā var secināt, ka krātuves politika ir bijusi orientēta tieši uz latviešu folkloras vākšanu un cittautu folklora tajā nonākusi, pateicoties atsevišķu vācēju interesei un entuziasmam. Digitalizēto krievu, baltkrievu, ebreju, čigānu un vācu folkloras kolekciju tapšana sarakstē nav apspriesta.

Šajā ceturksnī sākta arī starpkaru perioda periodikas izpēte ar nolūku izzināt mazākumtautību diskursu latviski rakstošajā presē. Analīzei izvēlēts starpkaru perioda populārākais laikraksts “Jaunākās Ziņas”. Pagaidām vēl šis darbs ir procesā un secinājumus būs iespējams formulēt nākošā ceturkšņa atskaitē.

Turpināta arī LFK mazākumtautību kolekciju izpēte, iepazīta Giršas Etkina ebreju folkloras kolekcija. Turpinās zinātniskās literatūras studijas: redzamības jēdziena un mazākumtautību teoriju apzināšana. Šajā ceturksnī sagatavoti pieteikumi dalībai Amerikas folkloras biedrības ikgadējā konferencē Bufalo Niagāras konvencijas centrā, kā arī Krišjāņa Barona konferencē “Tradīcijas un valsts” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2018. gada oktobrī. Saņemts apstiprinājums dalībai Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes mazākumtautību mūzikas pētniecības grupas konferencē Vīnē 2018. gada jūlijā.


Pārskats par projekta īstenošanu. 3. ceturksnis

Projekta īstenošanas 3. ceturksnī tika turpināta starpkaru perioda populārākā latviešu laikraksta “Jaunākās Ziņas” izpēte. Tās mērķis ir izzināt mazākumtautību diskursu latviski rakstošajā presē, lai nonāktu pie secinājumiem par aplūkojamo mazākumtautību (krievu, baltkrievu, vācu, romu, ebreju) “redzamību” – ziņu biežumu un saturu, galvenajām diskusijām, kultūras dzīves atspoguļojumu. Periodikas izpēte tiks turpināta 2019. gadā. Turpināta arī LFK mazākumtautību kolekciju izpēte. Iepazīts baltkrievu un vācu kolekciju nošu materiāls. Turpinātas zinātniskās literatūras studijas: redzamības jēdziena un mazākumtautību teoriju iepazīšana un pēcdoktorantūras pētījuma teorētiskā modeļa izstrāde.

Šajā posmā notikušas izmaiņas pētījuma grafikā. Tā kā pēcdoktorante saņēma piedāvājumu rakstīt nodaļu par Latvijas romu populāro mūziku grāmatai par Eiropas romu populāro mūziku, ko izdos “Routledge” izdevniecība, tika pārtraukts pētījuma pirmais posms (kolekciju vēstures izpēte) un sākts darbs pie trešajā posmā plānotās publikācijas, kas ir salāgojama ar grāmatai paredzēto rakstu. Ir sākta mūsdienu periodikas un teorētiskās literatūras izpēte, kā arī teksta rakstīšana.

Apstiprināta pēcdoktorantes dalība Amerikas folkloras biedrības konferencē un Krišjāņa Barona konferencē 2018. gada oktobrī, kā arī dalība Eiropas minoritāšu jautājumu centra vasaras skolā Briselē 2018. gada septembrī. Latviešu folkloras krātuves blogā publicēts populārzinātnisks raksts “Ivana Fridriha Latvijas krievu mūzikas skaņu ieraksti LFK”.


Pārskats par projekta īstenošanu. 4. ceturksnis

No 2018. gada 23. līdz 30. jūlijam piedalījos Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (ICTM) pētniecības grupas “Mūzika un minoritātes” konferencē Vīnes mūzikas un izpildītājmākslas universitātē ar referātu “Ethnic minorities at the Archives of Latvian Folklore: history and politics of the collections” (Mazākumtautības Latviešu folkloras krātuvē: kolekciju vēsture un politika).

No 2018. gada 2. līdz 9. septembrim piedalījos Eiropas mazākumtautību jautājumu centra (ECMI) vasaras skolā “Diversity: European heritage and/or driver of change” Briselē. Vasaras skolas programmā bija vadošo Eiropas mazākumtautību pētnieku lekcijas par jaunajām un vecajām mazākumtautībām, par likumdošanu, kas skar mazākumtautību jautājumus, par pārrobežu sadarbību un etnisko grupu pirmdzimtenēm (kin-states), mazākumtautību pašreprezentāciju, naida runu un populismu, nāciju veidošanu, etniskās daudzveidības atspoguļojumu medijos. Notika arī zinātnes slems (īsas dalībnieku pētījumu prezentācijas), diskusijas, apmeklējām Eiropas Parlamentu, FUEN biroju un citas institūcijas, kas strādā ar mazākumtautību jautājumiem.

No 2018. gada 10. septembra līdz 12. oktobrim biju viespētniece Eiropas mazākumtautību jautājumu centrā (ECMI) Flensburgā, Vācijā (1. periods). Šajā periodā iepazinos ar ECMI darbību un galvenajiem pētniecības virzieniem, piedalījos vasaras skolas izvērtēšanā, strādāju pie zinātniskās publikācijas par romu reprezentāciju Latvijas populārajā mūzikā, kā arī pie referātiem dalībai Amerikas folkloras biedrības konferencē Bafalo 17.–20. oktobrī un Krišjāņa Barona konferencē “Tradīcijas un valsts” 2018. gada 30.–31. oktobrī, kas bija veltīti Latviešu folkloras krātuves mazākumtautību folkloras vākšanas vēsturei un kolekcijām.

Projekta 4. ceturksnī esmu pabeigusi romu reprezentācijas Latvijas populārajā mūzikā izpēti – veikta preses analīze, zinātniskās literatūras studijas, notikušas arī intervijas ar romu mūziķu menedžeriem Kasparu Antesu un Kasparu Pudniku. Esmu pabeigusi raksta “Romani Musicians in Latvia: Ethnicity in Self-representation and the Media” (Romu mūziķi Latvijā: etniskums pašreprezentācijā un medijos) pirmo variantu. Raksts iepazīstina ar Latvijas romu iesaisti Latvijas populārajā mūzikā un diskutē par etniskuma izrādīšanu vai neizrādīšanu romu mūziķu priekšnesumos, kā arī par mūziķu etnicitātes atspoguļojumu medijos un par nečigānu līdzdalību romu priekšnesumu veidošanā.

Pārskata periodā no 18.06.2018. līdz 20.07.2018. un no 06.08.2018. līdz 31.08.2018. atrados ikgadējā atvaļinājumā.


Pārskats par projekta īstenošanu. 5. ceturksnis

No 2018. gada 17. līdz 20. oktobrim piedalījos Amerikas Folkloras biedrības (American Folklore Society) ikgadējā konferencē Bafalo, ASV, ar referātu ""Should I write down the name of the Jew?": visibility of multi-ethnic society at the Archives of Latvian Folklore" ("Vai man pierakstīt žīda vārdu?": multietniskās sabiedrības redzamība Latviešu folkloras krātuvē).

2018. gada 30.–31. oktobrī piedalījos Krišjāņa Barona konferencē Tradīcijas un valsts Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ar referātu ""Bet vai rakstīt žīda vārdu uzvārd? Jeb žīda vārdu uzvārd nerakstīt?": mazākumtautību folkloras vākšana 20. gs. 20. gados".

No 2018. gada 5. līdz 30. novembrim biju viespētniece Eiropas mazākumtautību jautājumu centrā (European Centre for Minority Issues, ECMI) Flensburgā, Vācijā (otrais posms). Pētnieciskās vizītes otrā posma galvenais uzdevums bija literatūras studijas ECMI bibliotēkā. Tika iepazīta literatūra par vairākām tēmām: pēcpadomju Austrumeiropas mazākumtautību jautājumi, multikulturālisma teorija, mazākumtautību reprezentācija, kultūras autonomija, etnopolitika. 2018. gada 21. novembrī ECMI notika seminārs par mana pētījuma ieceri un līdzšinējiem rezultātiem. 2018. gada 28. novembrī devāmies uz Dānijas pilsētu Ābenrā (Aabenraa) vizītē pie Dānijas vācu minoritātes pārstāvja. Tā bija iespēja iepazīties ar Dānijas vācu minoritātes organizāciju, sabiedrisko, politisko un kultūras darbību.

Šajā ceturksnī esmu turpinājusi zinātniskā raksta "Romani Musicians in Latvia: Ethnicity in Self-representation and the Media" (Romu mūziķi Latvijā: etniskums pašreprezentācijā un medijos) izstrādāšanu. 2018. gada 17. decembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves sēdē notika raksta apspriešana, un ieteikumi tika ņemti vērā un iestrādāti publikācijā.

Sākts darbs pie pētījuma otrā posma – mūsdienu mazākumtautību reprezentācijas izpētes. Šis posms ietvers lauka pētījumu pie Latvijas mazākumtautību (krievu, baltkrievu, vācu, romu, ebreju) tautas mūzikas kolektīviem – to priekšnesumu filmēšanu, intervēšanu un īsfilmu veidošanu un publicēšanu internetā, kā arī Latvijas Nacionālā Kultūras centra darbības izpēti mazākumtautību kultūras jomā. Sākta arī sabiedrības iesaistes akcija Latviešu folkloras krātuves (LFK) mazākumtautību kolekciju atšifrēšanai. 2019. gada 16. janvārī LFK digitālo resursu iespējas prezentēju Mazākumtautību profesionālās pilnveides kursā "Gatavošanās kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem" Vangažos. Esmu sagatavojusi publicēšanai populārzinātnisku rakstu "Хранилище латышского фольклора предлагает сотрудничество".


Pārskats par projekta īstenošanu. 6. ceturksnis

Šajā ceturksnī turpināts pētījuma otrais posms – mūsdienu mazākumtautību reprezentācijas izpēte. Šī posma galvenais uzdevums ir lauka pētījuma veikšana, dokumentējot (filmējot) mazākumtautību folkloras ansambļu repertuāru un intervējot ansambļu dalībniekus par ansambļu ideoloģiju, vēsturi, repertuāra veidošanu. Notikušas intervijas un tikšanās ar mazākumtautību mūzikas pasākumu organizētājiem – Irinu Viņņiku, Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvjiem. Notikusi ansambļa "Karagod" filmēšana un sākta montāža. Notikusi nākošo filmēšanu plānošana – saziņa ar ansambļiem "Iļjinskaja pjatņica", "Berendejka", "Ļubo mņe".

Turpināta LFK kolekciju izpēte un literatūras studijas. Pētīta Rīgas Herdera institūta kolekcija un folkloras izpētes centra (Volkskundliche Forschungsstelle) darbība.

Sākta studiju kursa "Organizāciju analīze" (Organizational Analysis) apguve platformā "Coursera" (Stenforda universitāte, prof. Daniels A. Makfārlends). Apgūtas organizāciju analīzes teorijas un atsevišķu gadījumu studijas.

Apstiprināta dalība Čigānu zinību biedrības (Gypsy Lore Society) konferencē Rejkjavīkā 2019. gada 15.–17. augustā.

2. aprīlī notikusi lekcija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ERASMUS studentiem.


Pārskats par projekta īstenošanu. 7. ceturksnis

Pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/1/16/220;

Projekta vienošanās numurs 1.1.1.2/16/I/001;

Pētniecības pieteikumu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Pēdējo reizi labots: 31.07.2019 15:01:32