EN in English

Aicinām pievienoties konferencei "Vizma Belševica un vārda brīvība"

Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference “Vizma Belševica un vārda brīvība”.

Konferences programma (pdf).

Konferences zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese.

Zinātniskus referātus papildinās diskusija “Vizma un mūsdienas”, kā arī dzejas lasījumi un mūzika. Diskusijā piedalīsies Inga Gaile, Kārlis Vērdiņš, Inese Zandere, Ingmāra Balode un Katrīna Rudzīte, to vadīs Anna Auziņa. Lasījumos “Dzejniece” Inese Zandere, Inga Gaile, Ingmāra Balode, Ausma Perons, Katrīna Rudzīte un Marija Luīze Meļķe interpretēs katrai tuvākos Belševicas tekstus, muzicēs grupa „Zāle”. Vakara noslēgumā “Es aiziet nevaru” Vizmas Belševicas dzeju lasīs aktrises Baiba Broka un Guna Zariņa. Muzicēs Ilze Grunte.

Dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas (1931–2005) dzejoļu krājumi “Gadu gredzeni” (1969) un “Dzeltu laiks” (1987), kā arī triloģija “Bille” (1992–1999) ir iekļauti Latvijas Kultūras kanonā. Belševica ir atstājusi nākamajām paaudzēm arī citus izcilus dzejas krājumus un spožu prozu, tāpat arī daudzus augstas kvalitātes tulkojumus un atdzejojumus. Viņa ir viena no nedaudzajiem latviešu autoriem/-ēm, kas zināmi ārpus Latvijas, vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā. Belševica ir tikusi ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli (1990), saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni (1994) un citus Latvijas valstī nozīmīgus apbalvojumus. Tāda atzinība gan nav pavadījusi dzejnieci visu dzīvi – padomju režīmā Belševica savas brīvdomības dēļ tika pakļauta asai kritikai un represijām. Viņa allaž ir bijusi opozīcijā sabiedrības vairākumam un varas struktūrām, iestājusies pret meliem un liekulību. Anda Kubuliņa monogrāfijā “Vizma Belševica” (1997) pamatoti secina, ka dzejniece ir apzināti sasējusi pārrauto latviešu dzejas tradīciju, atbrīvojusi to no socreālisma meliem un atkal pievienojusi Eiropas humānisma tradīcijai, pieslēgusies rietumu avangarda meklējumiem. Tas ir milzīgs ieguldījums savas tautas literatūras attīstībā.

2006. gadā par godu dzejnieces 75 gadu jubilejai pēc Margitas Gūtmanes iniciatīvas notika Belševicai veltīta konference, kuras materiāli pēcāk publicēti rakstu krājumā “Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē” (2006). Tagad, pēc piecpadsmit gadiem, sagaidot dzejnieces 90 gadu jubileju, ir iespējams un nepieciešams atkal pievērsties Belševicas daiļradei gan akadēmiskos, gan radošos pasākumos. Pa šo laiku ir izaugusi jauna paaudze, un Vizmas Belševicas daiļrade ir aktualizējama tieši jaunāko lasītāju – studentu un skolēnu – redzeslokā. Ar Nacionālā kino centra atbalstu programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” uzņemta spēlfilma “Bille” (2018, rež. Ināra Kolmane); izdotas Belševicas arhīva burtnīcas, kurās nodrukāti vairāki iepriekš nepublicēti vai tikai presē publicēti darbi. Latvijas literatūrzinātnē pa šo laiku ir ienākušas jaunas pieejas un teorijas, sākuši strādāt jauni pētnieki, tapuši jauni pētījumi. Tāpat darbu ir turpinājušas pazīstamas un nopelniem bagātas literatūrzinātnieces, kas jau iepriekš ir pievērsušās 20. gadsimta otrās puses latviešu dzejai un Belševicas daiļradei – Anda Kubuliņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Kalniņa.

Vizmas Belševicas daiļradi raksturojošās tēmas – jaunrades brīvība un to ierobežojošas varas attiecības, daba un dzīvība, dzimtās valodas dziļums, nacionālās identitātes problemātika – ir aktuālas un no jauna apskatāmas arī 21. gadsimta divdesmito gadu sākumā. 27. maijā konferencē tiks publiskoti jauni pētījumi, notiks diskusija par tajos skartajām tēmām.

Sarīkojuma dizainu veido mākslinieks Aleksejs Muraško.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Kultūras ministrija.

Tiešsaiste tiks nodrošināta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook un Youtube kontā. Konferencei varat pieslēgties jebkurā laikā, vērojot to no sākuma, savukārt pasākuma ieraksts tiks saglabāts institūta Youtube kontā.
Plašāka informācija par konferenci atrodama Facebook lapā.

Pēdējo reizi labots: 26.05.2021 15:51:29