EN in English

Sveicam Ilzi Liepiņu jubilejā!

Mūsu saulainās kolēģes, mākslas doktores Ilzes Liepiņas gaita 14. janvārī sasniedz apaļu gadskārtu. Kā šodien atceros dienu pirms padsmit gadiem, kad tepat Rīgā uz Audēju ielas nāca pretī pajauna smaidoša sieviete draugu lokā un bez ceremonijām lietišķi teica: "Mani sauc Ilze. Vai man būtu cerība strādāt mūzikas pētniecības institūtā, kur darbojaties jūs?". Biju lasījis Ilzes Liepiņas publikācijas, zināju par viņas sabiedriskajiem posteņiem un docēšanu Mūzikas akadēmijā, bet personiski mēs toreiz nemaz nepazināmies. Tomēr viņas lietišķā darbīguma, izlēmības un smaida dēļ varēju teikt vienīgi "jā", un pavisam neatkarīgi no manis mūsu institūts viņu iesaistīja darbā. Šeit, manuprāt, sākās Ilzes Liepiņas, tā sakot, īstie spēka gadi.

Viņu varētu saukt par muzikoloģijas universālisti. Pāri par 300 publikāciju tematika sniedzas no 15. un 16. gadsimta mūzikas, kurā Ilze šobrīd ir labākā speciāliste Latvijā, līdz pašām jaunākajām "nepieradinātajām" parādībām, par kurām viņa sastādījusi grāmatu Latviešu mūzikas kods. Pa ceļam bijuši zinātniski raksti vai referāti ar daudzām atziņām, sākot no hernhūtiešu dziesmām līdz mūsdienu latviešu kora mūzikai. Turklāt vēl atsauksmes periodikā par aktuālajiem mūzikas izdevumiem diskos vai notīs. Pēdējā viņas fundamentālā monogrāfija – par Latvijas mūziku Renesanses laikmetā – vēl, arvien atgaiņājoties no pandēmijas, ilgi gaida savu atvēršanu, taču pa to laiku top nākamais mūzikas vēstures posms – 18. un drīz arī 19. gadsimts. Bet fōnā bijis Ilzes vajadzīgais, taču laiku rijošais darbs mūzikas žūrijās, padomēs, ekspertīzēs. Lietišķā pieeja un attieksmes vieglums ļauj viņai iesaistīt autorus kolektīvos izdevumos – kā jaunākais no tiem top krājums sakarā ar mūsu dziesmu svētku 150 gadiem (2023).

Ilzes darbīgums un pozitīvā lietu uztvere ļauj paspēt vēl daudz ko citu – "ieņemt" neatklātus mūzikas arhīvus ārzemēs, regulāri piedalīties konferencēs šaipus un viņpus okeāniem, būt klāt teju vai visās Institūta norisēs. Un to Ilze paspēj, braukājot no mājām Aizkrauklē, kur, viņas balss turklāt bijis balsts vietējā amatieru korī. Taču par spīti visam, tiek atrasts laiks arī attālākiem ceļojumiem kopā ar ģimeni.

Institūta ikdienā Ilzes pozitīvā attieksme pret situācijām padara viņu par ideālu kolēģi, uz kuru ir patīkami paļauties. Tad nu goda dienā celsim viņai pienācīgo, pelnīto puķoto krēslu!

Arnolds Klotiņš

Pēdējo reizi labots: 14.01.2022 11:01:48